NSRD arhīvs

Jau no 90. gadu vidus Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (agrāk Sorosa Mūsdienu Mākslas centrs Latvija) ir veicis nozīmīgu darbu laikmetīgās mākslas dokumentēšanā, aprakstot un sistematizējot Hardija Lediņa un Jura Boiko arhīvus. 2004. gadā mākslas zinātniece Māra Traumane uzsāk Lediņa atstātā mantojuma izpēti, magnētisko lenšu un videodarbu digitalizēšanas procesā iesaistoties arī Laurim Vorslavam (RIX-C) un videomāksliniecei Ineta Sipunovai.

2005. gadā grāmatas formā apgāds “Jumava” sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru Māras Traumanes redakcijā pirmoreiz izdod Hardija un Jura absurda romānu “ZUN”. Tas izdots kā NSRD antoloģijas ievads, kuru Juris Boiko bija iecerējis kā NSRD darbībai veltītā kataloga sastāvdaļu.

Abu darbība aplūkota gan Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Izstāžu zālē Arsenāls notikušajā vērienīgajā izstādē "Robežpārkāpēji: Laikmetīgā māksla 80 gadi", gan 2006. gadā - piemiņas izstādē “Manā mežā nav neviens. Hardijs Lediņš + NSRD + draugi”. [Izstādi veidoja māksliniece Ineta Sipunova un tajā bija skatāmi videodarbi, akciju dokumentācijas, kā arī rekonstruēta instalācija “Māja”.]

2007. gadā Hardija dēls Pēteris Lediņš nodod LMC pārziņā Hardija pierakstu un ierakstu arhīvu, 2008. gadā privātas iniciatīvas aizsākts, sāk darboties portāls Pietura.lv Ap šo laiku atdzimst arī Bolderājas gājieni, šaurā NSRD cienītāju lokā pieminot Hardiju Lediņu viņa dzimšanas un aiziešanas mēnesī – jūnijā.

2009. gadā, aktualizējot Hardija Lediņa arhitektūras ideju laikmetīgumu, notiek izstāde “Laika gars un vietas atmosfēra” Rīgas Mākslas telpas Intro zālē. [Līdzās arhīvu materiāliem izstādi organiski papildināja jaunākās paaudzes autoru - Ievas Epneres un Ivetas Vaivodes fotogrāfijas. Izstādi veidojaarhitekts Toms Kokins, sociologs Viesturs Celmiņš un mākslas zinātniece Maija Rudovska sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.]

2010. gadā izstādē “Un citi virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984” Rīgas Mākslas telpā tiek iekļauts līdz šim nezināmais Jura Boiko, Hardija Lediņa un Imanta Žodžika sadarbības radošais mantojums, piemēram, „Līnija jūrmalā”, „Magulaks”, „Seque” avangarda sērijas ieraksti un citi darbi. [Sadaļas kuratore ir Māra Traumane]

2015. gada vasarā tiek uzsākts darbs arī pie Jura Boiko arhīva pētniecības un 2016. gada nogalē veidota izstāde par Juri Boiko atjaunotā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē '- "Juris Boiko. Sals Kristali."2015. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsludināja Hardija Lediņa gadu un ik mēnesi visā tā garumā tika īstenota plaša pasākumu programma – izstādes, koncerti, lasījumi, sarunu pēcpusdienas, performanču rekonstrukcijas. [Hardija Lediņa gada kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova]. Kā nozīmīgākie notikumi minami komponista Platona Buravicka aranžētija NSRD albumam „Kuncendorfs un Osendovskis” un pirmatskaņojums LNB valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un Normunda Šnē virsvadībā, kā arī režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma „Manā mežā nav neviens” un Lediņa darbības retrospektīva izstādē „Lediņš. Starp to un kaut ko citu” [(Kuratore: Līga Lindenbauma.)]

Vairāk: Hardija Lediņa gada ietvaros realizētie pasākumi

2016. gadā izdevniecība „Liels un Mazs” izdod HL un JB dzejoļu krājumu „Ūdenslīdējs”, kurā apkopoti galvenokārt līdz šim neizdoti dzejoļi par ūdens tēmu. [Ilustrāciju autors Edmunds Jansons], kā arī Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrā tiek izdots ilgi gaidītais rakstu krājums "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca. Juris Boiko un Hardijs Lediņš" 482 lapu apjomā (Dizains: Zane Ernštreite, Sastādītājas Ieva Astahovska un Māra Žeikare)

//////////////////

Par “multimediju patriarhu” dēvētais Hardijs Lediņš bija neordināra personība, kas Latvijas mākslas ainā ienāca 70. gadu beigās. Viņš izveidoja un spēcīgi iedvesmoja plašu alternatīvās kultūras lauku, sekojot līdzi aktuālākajām pasaules laikmetīgās kultūras norisēm un savdabīgā veidā tās integrējot Latvijas mākslinieciskajā vidē. Kopā ar saviem domubiedriem Hardijs Lediņš radīja mūzikas ierakstus, performances, akcijas un intervences, kas atklāj tiem laikiem inovatīvu un nebijušu izteiksmes valodu. Kā nozīmīgākās var minēt Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas (NSRD) aktivitātes un jau par leģendu kļuvušos Bolderājas gājienus, izstādi “Vējš vītolos”, performanci “Dr. Enesera binokulāro deju kursi” Salaspils Botāniskajā dārzā, Aptuvenās mākslas izstādes, kā arī “Starptautisko telefonkoncertu”, kurā mūzika tika atskaņota vienlaicīgi no sešām pasaules pilsētām, operu “Rolstein on the beach” u.c.

Juris Boiko dzimis 1954. gadā izsūtīto ģimenē, kas Latvijā atgriezās 1958. gada beigās. Politiskas neuzticamības dēļ Jurim Boiko bija liegts studēt augstskolā, taču viņš apmeklēja Birutas Delles gleznošanas studiju “Zemūdene”, mācījās pie gleznotāja Anša Stundas un ieguva mākslinieka-noformētāja diplomu Tautas augstskolā. Pēc dienesta armijā īslaicīgi strādāja par bibliotekāru Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Mūzikas nodaļā un līdz 80. gadu beigām – par mākslinieku-noformētāju Salaspils Botāniskajā dārzā.

1963. gadā aizsākās Jura Boiko un Hardija Lediņa draudzība, skolā veidojot “samizdata” žurnālus. 

Mākslinieku kopīgā radošā un domāšanas telpa turpinājās abu dzīves garumā. Viņu dibinātā radošā apvienība NSRD bija viena no nozīmīgākajām mākslas izpratnes robežu paplašināšanas parādībām Latvijā – kopā ar Boiko un Lediņu tajā no 1982. līdz 1989. gadam darbojās arī virkne citu mākslinieku, mūziķu, arhitektu un radošu personību, sapludinot akcijas, performances, video mākslu, mūziku un citas jomas. Pēc NSRD iziršanas, 90. gados Juris Boiko radošo darbību turpināja individuāli, veidojot konceptuālas video instalācijas, arī kā mākslas kritiķis un kurators. Tulkoja no vācu un angļu valodām, atdzejoja modernisma un baroka autorus, rakstīja dzeju pats.

 

 

Grāmatu "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca. Juris Boiko un Hardijs Lediņš" iespējams iegādāties LLMC ofisā (Alberta ielā 13) darbadienās no 12:00 - 18:00. Grāmatas cena 23 EUR. Sūtīšana ES robežās + 13EUR, ārpus ES +23 EUR. Lai pasūtītu grāmatu, rakstīt uz mara.zeikare@gmail.com.