Trajektorija 3. Izstāde " Kur mēs sākām"

"Kur mēs sākām" ir mēģinājums definēt vietu, ko apdzīvo seši mākslinieki - četri rīdzinieki, viena Minhenē dzīvojoša austriete un viens Vīnē dzīvojošs francūzis. Kur mēs sākām? Kādi mērogi ir spēkā, kādi ir pieturas punkti? Kādos tīklos strādājam? Ko vēlamies sasniegt? Cik tālu sniedzas mūsu iespējas, kur ir mūsu robežas?

Trajektorija 3. Izstāde "Kur mēs sākām"

24. maijā plkst. 18.00 peldošajā galerijā "Noass" pie AB dambja notiks Trajektorija 3 izstādes "Kur mēs sākām" mākslinieku Uli Aigneres un Mihaela Blūma lekcija prezentācija par mākslinieku radošo darbību.

25. maijā plkst. 18.00 izstādes "Kur mēs sākām" atklāšana Nacionālā mākslas muzeja vestibilos un pastāvīgās ekspozīcijas zālēs K.Valdemāra ielā 10 a.

Kuratore Stella Rolliga (Stella Rollig, Austrija) aicinājusi māksliniekus komentēt mākslas darba tapšanas priekšnosacījumus, kas ietver arī institucionālo fonu gan abstraktā nozīmē, gan konkrētās izstādes kontekstā. Izstādes norises vietas - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja - izvēle ir arī sava veida protests pret laikmetīgās mākslas marginalizāciju. Kur gan, ja ne Rīgas tēlotājmākslas pilī, mākslinieki būtu sadzirdami un saredzami vislabāk?

Mākslas muzeja uzdevums ir rakstīt Latvijas mākslas vēsturi, tādejādi ne tika veicinot jaunās valsts iedzīvotāju pašapziņas celšanu un izglītošanu, bet arī būtiski ietekmējot noteikta mākslas koncepta rašanos un attīstību. Muzeja mākslas mediji ir pirmsmodernisma laikā sakņojusies glezniecība, grafika un tēlniecība. Kā pretnostatījums tiem ir šī projekta multimediālie darbi, kas izvietoti ekspozīciju zālēs: instalācija, high-tech fotogrāfijas, video darbi un sarežģīta digitālā skaņu instalācija.

Tas, kas sākās kā pārdomas par institucionālo kritiku, izstādes "Kur mēs sākām" sakarā ir kļuvis par aktuālās mākslas produkcijas inventarizāciju, pievēršanos stūrakmeņiem, uz kuriem izstādes dalībnieki balsta savus darbus: politiskajai vēsturei, mākslas vēsturei, sociālajiem tīkliem, garīguma meklējumiem globālā mākslas tempļa kņadā.

Institucionālās kritikas uzdevums savulaik bija noformulēt imperatīvu par to, kā būtu jābūt, projektā iesaistītie mākslinieki parāda reālo situāciju, un tas ir labs sākums dialogam starp laikmetīgo mākslu, muzeju un sabiedrību.

mākslinieki

Uli Aignere (Uli Aigner, DE), Katrīna Neiburga (LV),  pureculture (LV), Ēriks Božis (LV), Mihaels Blūms (Michael Blum, A)

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm