Tikšanās ar kinētiskās mākslas leģendu Vjačeslavu Koļeičuku

Sarunā ar dizaineri un mākslinieku Valdi Celmu autors stāstīja par savu radošo darbību kopš 20. gs. 60. gadiem un tās saikni ar 20. gs. sākuma avangarda mākslu, īpaši latviešu konstruktīvista Kārļa Johansona novatorisko telpisko struktūru rekonstrukcijām.

Vjačeslavs Koļeičuks (1941) ir viens no starptautiski zināmākajiem Maskavas māksliniekiem, arhitektiem un dizaineriem. 60. gados viņš iekļāvās mākslinieku grupā „Kustība” (Движение), kas attīstīja kinētiskās mākslas idejas eksperimentālos tēlnieciskos objektos, vides mākslā un performacēs. Šai laikā Koļeičuks arī teorētiski pamatoja savas radošās darbības idejas, kas saistītas ar konstruktīviskiem un vizionāriem principiem, kuros balstās viņa darbi – „paš-nospriegojošās” un „paš-paceļošās” konstrukcijas, „stereografikas” u.c. Piemēram, viens no viņa zināmākajiem darbiem – „Stāvošais pavediens” bija vertikāli nostiepta stīga, kas nostiprināta tikai no vienas puses, un ko vertikāli notur pretsvaru sistēma.

 

Koļeičuks ir arī viens no leģendārās filmas „Kin-dza-dza” planētas Pļuk dīvaino objektu (piemēram, „gravicapa” un „trankļukators”) autoriem. Viņš sadarbojies un kopīgi uzstājies ar elektroniskās mūzikas komponistu, radioinženieri un vienu no agrīnāko sintezatoru modeļa ANS autoriem Staņislavu Kreiči.

 

Ar Latviju Vjačeslavu Koļeičuku saista ilgstoša sadarbība ar Rīgas kinētikas mākslinieku grupu, kā arī latviešu konstruktīvista Kārļa Johansona (1892–1929) radošās darbības fundamentāla pētniecība. 1983. gadā Republikāniskajā Zinību namā Rīgā notika viņa personālizstāde „Kinētiskā formveide”.

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm