LLMC izdod Borisa Groisa grāmatas "Mākslas vara"un "Komunisms. Post Scriptum"

Piektdien, 22. maijā pulksten 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā notiks filozofa un kultūrkritiķa Borisa Groisa grāmatu „Mākslas vara” un „Komunisms. Post Scriptum” tulkojumu atvēršanas svētki. Grāmatas izdotas LLMC sērijas „Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi” ietvaros. Pasākumu papildinās sadarbībā ar laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu „Punctum” rīkotā diskusija „Mākslas un politikas vara. Ideoloģiju dialogs un kritika”.

Boriss Groiss (dz. 1947) ir starptautiski atzīts publicists, filozofs, mākslas kritiķis, teorētiķis, vēlīnā padomju postmodernisma, krievu avangarda mākslas un literatūras pārzinātājs. Viņš ir viens no starptautiski nozīmīgākajiem kritiskās domas virzītajiem, pievēršoties tēmām, kas uzlūko mākslas darbu un tā leģitimitāti publiskā telpā, aktualizējot 21. gadsimta jauno mediju ietekmi māksla telpā un tās izpratni. Boriss Groiss publicējis daudzas grāmatas, kas guvušas plašu rezonansi pasaules mākslas un kultūras teorijas aprindās.

Eseju krājumi „Mākslas vara” (Art Power, 2008) un „Komunisms. Post Scriptum” (Das Kommunistische Postskriptum, 2005) aplūko laikmetīgās mākslas problemātiku no dažādiem aspektiem, muzeja nozīmi mūsdienu mākslas pasaulē un īpaši pievēršas mākslas situācijai postpadomju telpā, diskutējot par mākslas lomu un kultūras izpratni sabiedrībā. Krājumu „Mākslas vara” veido dažādos laika posmos tapušas esejas, kuru tematika atsaucas uz modernās un laikmetīgas mākslas plurālismu, mākslas kritikas nozīmi un attīstību. Tajās Boriss Groiss pievērsies tādām tēmām kā, piemēram, mūsdienu mākslas tirgu, laikmetīgas mākslas un muzeju dialogu, kuratoru lomu, kritiķu pozīcijas, kino un mākslas attiecības, video mākslas vietu muzejā u.c.

Komunisms. Post Scriptum” ir provokatīvs eseju krājums par komunisma, filozofijas un valodas savstarpējām attiecībām. Teksts veltīts komunismam – tā jēdziena izpratnei un lietojumam gan sociālā, gan politiskā kontekstā, balstot spriedumus padomju perioda filozofijā un komunisma doktrīnā. Boriss Groiss apgalvo, ka pasauli pēc 1989. gada var dēvēt par postkomunistisku, šo jēdzienu attiecinot arī ārpus bijušajās Padomju Savienības teritorijām.

Tulkojumu atvēršanas svētkos norisināsies diskusija “Mākslas un politikas vara. Ideoloģiju dialogs un kritika”, kurā piedalīsies abu grāmatu tulkotāja Ilva Skulte, politikas filozofs Juris Rozenvalds, filozofi Ainārs Kamoliņš un Normunds Kozlovs. Diskusiju vadīs mākslas zinātniece Ieva Astahovska. Diskusijas dalībnieki pievērsīsies jautājumiem – kā mākslas politiskais un ideoloģiskais konteksts darbojas kapitālisma, komunisma un postkomunisma nosacījumos? Vai šodienas kreiso ideju diskurss spēj piedāvāt alternatīvu modeli kapitālisma sistēmai, un kādu lomu tajā var spēlēt Borisa Groisa analizētās padomju filozofijas idejas, ko viņš pārskata radikālā un provokatīvā veidā? Ja mūsdienas – kā vienā no saviem pamatargumentiem analizē Groiss – raksturo arvien pieaugoša attēlu ražošana, kā mūsdienu mākslas sistēma var turpināt radīt un virzīt noteiktas mākslinieciskās vērtības?

Izdevumu literārās redaktores ir Ingmāra Balode un Ieva Lejasmeijere, grāmatas "Komunisms. Post Scriptum" tulkojuma zinātniskais redaktors - Leo Skulte. Izdevumu tapšanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Gētes institūts,Vācijas Ārlietu ministrija un Arctic Paper. Izdevumi būs nopērkami Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (Alberta iela 13, 7. stāvs), kā arī lielākajās grāmatnīcās. Izdevuma atklāšanas pasākumā abas grāmatas būs pieejamas par īpašu cenu – 6 eiro.

Darbs pie LLMC tulkojumu sērijas tika aizsākts 2003. gadā, kā pirmo grāmatu izdodot Valtera Benjamina rakstu krājumu “Iluminācijas”, kas nāca klajā 2005. gada jūnijā. Tā ir saņēmusi kritiķu atzinīgu vērtējumu, kā arī tā tika nominēta laikraksta „Diena” gada balvai kultūrā. 2006. gada februārī tika izdota Volfganga Velša grāmata „Estētikas robežceļi”, savukārt 2006. gada decembrī – Rolāna Barta darbs „Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju”. Grāmata izraisīja plašu sabiedrības interesi un 2007. gada janvārī tika nominēta laikraksta „Diena” „Gada balvai kultūrā”. 2007. gada septembrī tika izdots Morisa Merlo-Pontī darba “Acs un gars” tulkojums, savukārt 2008. martā – Žana Fransuā Liotāra grāmatas “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām” tulkojums. Pēdējās sērijā iznākušās grāmatas ir Sūzenas Sontāgas darbs “Par fotogrāfiju”, Teodora V. Adorno un Maksa Horkheimera darbs „Apgaismības dialektika” un Nikolā Burjo grāmata „Attiecību estētika”.

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm