Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē piedzīvo lielu mākslas profesionāļu interesi

Piektdien, 8. maijā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Latvijas Republikas kultūras ministri Daci Melbārdi, māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, kā arī kuratoru Kasparu Vanagu oficiāli atklāja Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Jau pirmajās biennāles norises dienās (6. – 8. maijs), kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, ARMPIT piedzīvoja lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot plašu publikas atzinību. Multimediālā instalācija veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: “Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem  to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.”

Projekta komisāre un LLMC vadītāja Solvita Krese stāsta, ka īpaši veiksmīgi šogad sakritusi Latvijas mākslas darba ideja un risinājums ar centrālo biennāles izstādes konceptuālo uzstādījumu, lai arī tas kļuvis zināms vien maijā: “Mēs dzīvojam laikmetā, kurā dalāmies ar zināšanām un pakalpojumiem, roku darbs ir praktiski pazudis no mūsu ikdienas. Taču garāžās reizēm atrodam vairāk radošu izpausmju nekā smalkās mākslas galerijās.”

Viņa uzsver, ka ARMPIT veiksme meklējama arī komandā, kurā ar savu profesionālo atbalstu iesaistījušies arī citi starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi – arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.

ARMPIT ir tēlnieciski veidota būvju sistēma, ko caurauž videostāsta fragmenti. Par tā iedvesmas un estētikas avotu kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa “atlējumu”. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori “Gaudeamus”.

Venēcijas mākslas biennāle skatītājiem ir atvērta no 9. maija – 22. novembrim.

Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija un tā realizācija ir iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam un ABLV Charitable Foundation. Tāpat Latvijas paviljona realizācija šogad nebūtu iespējama bez LG Electronics, AS Capital, Krassky, ERCO, If Latvia, Trigers, Cramo, AS Latvijas Zaļais elektrons, Jelgavas tipogrāfijas, Arctic Paper Baltic States, Forma Machinery, Sixt Latvija un Helvetica Bold VKN atbalsta.

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm