Izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” mākslas centrā BOZAR, Briselē

12. februārī mākslas centrā BOZAR Briselē tiks atklāta izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas ietvaros, iepazīstinot starptautisku auditoriju ar Latvijas avangarda mākslas vērtībām. Izstādes norisi atbalsta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts.

Izstāde, kas 2014. gada vasarā bija skatāma „Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, eksponēšanai Briselē izvēlēta kā spilgts notikums, kas sniedz ieskatu Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – eksperimentālākajos un vizionārākajos mākslas procesos un to vēsturiskajās pārmaiņās. Mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas kūrētā izstāde Latvijas avangarda mākslu ļaus iepazīt caur dialogu starp dažādiem laika periodiem.

Agrīnās paaudzes pārstāvju Kārļa Johansona (1890–1929) un Gustava Kluča (1895–1938) darbi no 20. gadsimta 20. gadiem ir pasaulē zināmas mākslas vērtības. Savukārt padomju perioda modernisti un vizionāri – Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942) – starptautiskā vidē ir teju nezināmi, lai gan tie sniedz spilgtu piemēru sociālisma perioda mākslas novatoriskajam un avangardiskajam spārnam.

Zviedru dizaina vēstures pētniece Margarēta Tillberga (Margareta Tillberg) norāda, ka „mākslas un tehnikas, zinātnes, arhitektūras un dizaina tīkli veido fascinējošu karti otrpus dzelzs priekškaram. Agrākajā Austrumu blokā un Padomju Savienībā tie slēgtās fabrikās un pētniecības institūtos ar slepenības zīmogu apzīmogotām tehnoloģijām ļāva sastapties ar jaunākajiem mākslas virzieniem. Pārsteidzošā kārtā tas pasaulē nav zināms. Vai nebūtu pienācis laiks plašākai publikai ieraudzīt apbrīnojami neparedzamo motorizēto mākslu no Latvijas?”

Ekspozīcijā pārstāvēti arī laikmetīgās mākslas autoru darbi – Ginta Gabrāna (1970) un Voldemāra Johansona (1980) kompleksie mākslas un zinātnes sintēzes objekti. Viņu māksla pievēršas fenomeniem, kas, lai arī neredzami, ir klātesoši realitātē, un to ir intriģējoši iepazīt izstādes kopējā vizionārisma naratīvā. Ginta Gabrāna izstādei veidotais darbs ”Ne no kurienes” ticis nominēts „Purvīša balvai 2015”, iekļūstot fināla kandidātu astotniekā.

Vienlaikus ar izstādi Briselē klajā nāks Vides filmu studijas veidots DVD dubultdisku speciālizlaidums mākslas, vēstures un dokumentālā kino interesentiem – “Klucis. Nepareizais latvietis”. Tajā iekļauta dokumentālā filmu par Gustavu Kluci septiņās valodās, daudzpusīgi papildu materiāli par viņa laikmetu, mākslinieka dzīvi un radošā mantojuma izvērtējumu, filmas tapšanas un aizkulišu hronika. Izdevumu papildina starptautisku mākslas ekspertu esejas, kas rakstītas speciāli šim izdevumam.

Izstāde mākslas centrā BOZAR būs skatāma līdz 31. maijam.

Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu.

Izstādi atbalsta: Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, nodibinājums "Rīga 2014", ABLV Charitable Foundation, Groglass un Merrem Industriplasts.

BOZAR Centre for Fine Arts

Rue Ravenstein 23 
1000 Bruxelles

www.bozar.be

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm