Grāmata „Valdis Celms. Arhīva piezīmes par kādu projektu un laikmetu”

Izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma arī grāmata „Valdis Celms. Arhīva piezīmes par kādu projektu un laikmetu”, ko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sagatavojis speciāli izstādei un izdevis vien dažos eksemplāros.

Grāmatas sastādītāja ir Ieva Astahovska, māksliniece Inga Ģibiete. Šai grāmatā ir apkopoti materiāli par kādu vizionāru projektu, kas tapa 20. gadsimta 70. gados: pilsētvides objektu - kinētisku skulptūru – audiovizuālu mākslu centru „Bāka”, kuras autori bija Valdis Celms, Anda un Māris Ārgaļi.

„Bāka” bija izvērsts priekšlikums arhitektoniskam objektam uz AB dambja Daugavā, kura pamatā bija Gustava Kluča grafisks mets – potenciāli īstenojama kinētiska konstrukcija. Šis projekts tā arī nekad netika realizēts un drīzāk pieder tā sauktajai „papīra arhitektūrai” – mākslinieciskiem un eksperimentāliem meklējumiem, ko neierobežoja praktiskā realitāte. Grāmatā „Rīga, kuras nav” Jānis Lejnieks par „Bākas” projektu rakstīja: „Līdzībās runājot, tas bija stars, kurš kāri tver tālo vēju nestās smaržas. Tas ir viens no interesantākajiem sava laika projektiem, varbūt pat savdabīgs Rīgas neuzbūvētais Eifeļa tornis (..) kas ir palicis nerealizējamo objektu sarakstā. Pamatos bija jautājums, kurš varbūt arī apturēja projekta attīstību – kādu gan informāciju būtu saņēmuši un noraidījuši daudzie ekrāni viņpus „dzelzs priekškara”?”

„„Bāka” bija spilgta laikmeta liecība, kas apvienoja aktuālus pilsētvides jautājumus un iedvesmošanos no pagātnes avangarda mākslas, tāpēc šai izdevumā var izsekot arī plašākam pagātnes mākslas interpretāciju, vides, dizaina, kinētiskās un vizionārās mākslas kontekstam Latvijā. Tas stāsta arī par mākslas attiecībām ar laikmetu, kultūras, sociālo un politisko klimatu Padomju Latvijā 70. un 80. gados. Izdevums tapis kā arhīva piezīmes, ko veido vizuāli un ilustratīvi materiāli, dokumenti, mākslinieka skices, uzmetumi un rokraksti, publikācijas presē, grāmatās un katalogos, publicētas un nepublicētas intervijas. Šie daudzslāņainie nospiedumi ļauj no jauna pārskatīt un rekonstruēt šo gandrīz četrdesmit gadu pagātnē nogūlušos projektu un caur to arī – kādu spilgtu nesenās padomju pagātnes šķautni,” izdevumu raksturo tā sastādītāja Ieva Astahovska.

Grāmata apskatāma un lejupielādējama arī šeit!

Izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Mūkusalas ielā 3 Rīgā no 3. jūlija līdz 6. augustam. Izstāde, kas norisinās „Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, iezīmē spilgtu trajektoriju Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – ieskatu eksperimentālākajās un vizionārākajās parādībās un to vēsturiskajās pārmaiņās. Izstādē pārstāvēti septiņi Latvijas mākslinieki – Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons. Kuratore: mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Atbalsta: nodibinājums „Rīga 2014”, Rīgas dome, LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālās Mākslas muzejs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ABLV Charitable Foundation, Arctic Paper,  FineArtPrint.lv, „Rijada”, Lordbaron, Eximus Studio un „Veselības centrs 4”. Informatīvie atbalsītāji: „IR”, „Rīgas Laiks”, „Studija”, „Veto Magazine”, Arterritory.com, „Riga This Week”, Easyget.lv, EchoGoneWrong.com, Clear Channel, EuroAWK.

Izstāde atvērta: otrdienās: 12.00 – 20.00 / trešdienās: 11.00 – 19.00 / ceturtdienās: 12.00 – 20.00 / piektdienās: 11.00 – 19.00 / sestdienās: 10.00 – 17.00 / svētdienās, pirmdienās slēgta

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm