Davide Cascio izstāde "SHOWROOM 12: Elementa pamatforma"

Instalācijas pamatā ir modulārs formu un elementu apkopojums. Tās ir skaidras ģeometriskas konstrukcijas, kas veido precīzi matemātiski konstruētu rizomu, izveidojot patstāvīgi eksistējošu telpu jau esošajā izstāžu zālē. Instalācijā izmantoti arhitektūrai un dizainam pazīstamas formas un materiāli: kartons, koks, neona gaisma.

Izstāde Rīgā ir daļa no izstāžu cikla, kas notiek Bāzelē, Boloņā un Londonā. Visām izstādēm par pamatu kalpo Lekorbizjē (Le Corbusier) projekts „Jaunā gara paviljons” (“Pavillon de L'Esprit nouveau”). Paviljona veidots kā modulāra sistēma, kas to ļauj palielināt gan kā vairākstāvu ēku, gan arī kā rizoma sistēmu, tam nekonceptuāli izplešoties. Davide Cascio izstāžu cikla laikā šī pamattēma tiek pārveidota, katrā pilsētā meklējot specifisku tēmu, ideoloģiskas un formālas arhitektūras tēmas līdzības. Gatavojot izstādi Rīgā, uzmanības centrā ir nonākusi Martas Staņas radošā darbība, galvenokārt privāto, nevis sabiedrisko ēku arhitektūrā. Tomēr izstāde „Showroom 12: Elementa pamatforma” nav par Martu Staņu. Interese par Martas Staņas darbu un izpēte izstādes sagatavošanas laikā ir redzama izstādes sistēmā, kas atspoguļo arī Martas Staņas moderno uztveri par telpu un arhitektūru, tomēr tas ir bijis tikai viens ietekmes laukiem Davide Cascio darba tapšanā.

 

 

Par mākslinieku

Davide Cascio dzimis 1976. gadā Lugano, itāliski runājošajā Šveices daļā, Davide Cascio mākslas studijas aizvadija Romā un pēc tām ilgāku laiku uzturējās Venēcijā un Kairo, Ēģiptē, kas arī liecina mākslinieka sapratni un tuvumu ar islama kultūru. Davide Cascio ir renomēts jauns starptautiski atzīts mākslinieks, saņēmis vairākas stipendijas un apbalvojumus. Davide Cascio dzīvo un strādā Lugano. 

 

Davide Cascio interesē pamatformas, turklāt ne tikai konstruētas, taustāmas formas, kādas sastopamas arhitektūrā, bet arī abstraktas formas, kas ir visa eksistences pamatā - sabiedrību balstošas iedoloģijas, kas atspoguļojas arī arhitektūrā. Davide Cascio arhitektūra pārsvarā atrodas iedomās, tās veido abstraktu saprašanu par vietu un telpu. Tās ir sabiedrības utopijas, kas gan pagātnē, gan tagadnē veido un ietekmē sabiedrību arī literatūras un reliģijas veidolā. Arhitektūrai šajā ziņā ir īpaša nozīme. Katrai ideoloģijai sava arhitektūra. Viens no šādiem ideoloģiskas arhitektūras piemēriem ir modernisms, kura ietekme formāli un kontekstuāli ir redzama Davide Cascio darbos.

 

Tālākai informācijai: www.davidecascio.com

 

 

SEMINĀRS

Lai sniegtu ieskatu tēmās, kuras interesē mākslinieku un nosaka Davide Cascio darbu veidu un rezultātu, 10. oktobrī plkst. 16.00 izstādē notiks seminārs, veltīts “blakus ideoloģijām”, ideoloģijām, kas veidojas pret tajā brīdī vadošajām politiskajām sistēmām un tendencēm, kā arī ideoloģijām, kas rodas, paliekot uzticīgam sev tuvam stilam un idejām, neraugoties uz valdošajā tendencēm.

Seminārā:

Mākslas zinātniece Vita Banga "Marta Staņa. Idejas mājvieta"

Prof. Dr. Antje von Graevenitz (Nīderlande) "Huts and Tempels on the Monte Verità - Symbols of selfdetermination"

 

 

Par projektu SHOWROOM

Showroom ir Šveicē radies, bet starptautiski funkcionējošs laikmetīgās mākslas projekts bez noteiktas telpas un vietas. Showroom veido izstādes, publikācijas, lekcijas un citus pasākumus kritiskas laikmetīgās mākslas prezentēšanai. Tālākai informācijai: www.showroom.st Rīgas izstāde top sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru.

 

 

Izstādes kuratore Egija Inzule par izstādi:

Telpai specifiskās un speciāli Rīgai veidotās instalācijas pamats ir modulāra formu un elementu sistēma. Tās ir skaidras ģeometriskas konstrukcijas, kas veido precīzi matemātiski konstruētu rizomu, izveidojot patstāvīgi eksistējošu telpu jau esošajā izstāžu zāles telpā. Instalācijā tiek izmantota arhitektūrai un dizainam pazīstama formu terminoloģija un materiāli: kartons, koks, neona gaisma, kā arī pati instalācijas konstrukcija tiecas attēlot arhitektūras modeli.

Davide Cascio instalācijas formālā valoda liecina par noteiktu kontekstuālu interesi un norāda uz izmantoto referenču sistēmu. Cascio interesē pamatformas. Tās ir gan konkrētas ģeometriskas formas, piemēram dodekaedrs, kas gadsimtu laikā ir ieguvis mitoloģisku nozīmi, gan arī abstraktas sistēmas, kā sabiedrību balstošas iedoloģijas, kas atspoguļojas arhitektūrā. Davide Cascio arhitektūras pārsvarā atrodas iedomās. Tās veido abstraktu plašu saprašanu par vietu un telpu. Tās ir sabiedrības utopijas, kas gan pagātnē, gan tagadnē veido un ietekmē sabiedrību arī literatūras un reliģijas veidolā. Arhitektūrai šajā ziņā ir īpaša nozīme - katra ideoloģija veido sev atbilstošu arhitektūru. Viens no šādiem arhitektūras ideoloģijas piemēriem ir modernisms, kura iespaids formāli un kontekstuāli ir redzams Davide Cascio darbos.

Davide Cascio referenču un domu gājienu tīkls ir plašs un komplekss. Izstāde Rīgā ir daļa no izstāžu cikla kas notiek Bāzelē, Boloņā un Londonā. Visu šo izstāžu pamatu veido Lekorbizjē “Jaunā gara paviljons” (Le Corbusier, “Pavillon de L’Esprit nouveau”). Šī paviljona pamatdoma ir modulāra sistēma, kas paviljonu atļauj palielināt kā vairākstāvu ēku, gan arī kā rizoma sistēmu, tam nekonceptuāli izplešoties. 1925. gadā šis paviljons tika prezentēts Parīzē “Starptautiskajā lietišķās mākslas izstādē” (Exposition Internationale des Arts Décoratifs), un pasniegts kā jauna arhitektūra jaunam cilvēkam un jaunam laikam. 1977. gadā paviljona kopija tika uzcelta Boloņā.

Davide Cascio izstādes veidošanas laikā, šī sākumtēma tika modificēta ar katrai pilsētai specifisku tēmu, meklējot ideoloģiskas un formālas arhitektūras tēmas līdzības. Rīgā fokuss tiek likts uz arhitekti Martu Staņu un īpaši viņas radošo darbu privātās arhitektūras sfērā. Interese par Martas Staņas darbu un izpēte izstādes sagatavošanas laikā ir redzema izstādes sistēmā, kas atspoguļo arī Martas Staņas moderno uztveri par telpu un arhitektūru. Pati instalācija ir noteiktu struktūru apvienojums tā aktuālajā laikā un vietā, izmantojot dotās vietas individualitāti un specifiku, ar to strādājot, to iekļaujot mākslas darba un izstādes pamatā.

Davide Cascio darbos izmantotā referenču sistēma veido patstāvīgu tēmu tīklu, kam tāpat kā telpā fiziski esošajam darbam var veltīt atsevišķu uzmanību. Piemēram, arhitektūra un ar to saistīti sabiedrības utopijas modeļi-modernisms, grāmatas kā Bībele un Korāns, vai arī Viljama Morisa: „Ciemiņš no nekurienes“, ornaments un tā dekoratīvi ideoloģiskā nozīme islama kultūrā, kā arī atmosfēriski balstīti attēli kā modes fotogrāfija vai „pin-up“ no 50. gadiem. Bieži Cascio veidotie referenču savienojumi liekas absurdi un groteski, bet iedziļinoties var veidoties tālāka saprašana par tēmām, kas jau liekas noslēgtas un pabeigtas. Tiek veikti savienojumi, kas paliek loģiski tos apskatot no Davide Cascio perspektīvas, atrodoties visā viņa referenču tīklā. Tematiskā daļa Davide Cascio darbos veido atvērtu platformu, kuras tēmu transformācijas spektrs ir bezgalīgs.

Lai sniegtu ieskatu vismaz divās tēmās, kas ir svarīgas Davide Cascio darbam Rīgā, Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā Ēdnīca, izstādes ietvaros tiek rīkots seminārs, kurā ielūgtas divas mākslas zinātnieces no Latvijas un Nīderlandes.

Vita Banga, mākslas zinātniece, kas savu interesi īpaši velta arhitektūrai, savā referātā iepazīstina ar Latviešu arhitektes Martas Staņas radošo darbu un individuālisma ideoloģisma nozīmi tajā. Ar nosaukumu “Marta Staņa. Idejas mājvieta” referāts iepazīstina ar Martas Staņas radošo darbību privāto māju spektrā. Davide Cascio šis aspekts interesē, savienojot Martas Staņas plānotās vasarnīcas ar Lekorbizjē projektēto vasarnīcu “Cabanon” Francijas dienvidos, kas ir vienkārša, pēc modulāras sistēmas būvēta koka vasarnīca, ko Lekorbizjē dēvē par “3.66 m × 3.66 m pili, ko uzcēlis savai dzīvesbiedrei un kas ir ekstravagances un mīlestības pilna”. Ideja par pili visvienkāršākajā veidā pēc Davide Cascio domām ir atrodama arī Martas Staņas projektētajās vasarnīcās. Šis aspekts ir arī jūtams Davide Cascio instalācijas pamatā, kas apvieno ideju par gaisīgu, vienkāršu un temporāru telpu. Telpu, kas veidota vienam brīdim, vienai noteiktai funkcijai, un kuras struktūra vienmēr gatava pārmaiņām.

Vācu izcelsmes un Nīderlandē dzīvojošās profesores Antje von Graevenitz viena referāta nodaļa saucas “Būdas gaismai un gaisam”. Šis nosaukums radies no agras “dabas cilvēku” komūnas 20.gs. sākumā Šveicē, kas guvusi nosaukumu “Patiesības kalns” (Monte verita). Referāts iepazīstina gan ar pašu komūnu, izskaidrojot tās pirmsākumus, ideoloģiju, gan ar “dabas cilvēku” projektētajām celtnēm – gaisīgām ēkām, celtām no koka un paredzētām pilnīgai cilvēka simbiozei ar dabu izjūtot tās gada laiku pārmaiņas un tai pilnīgi pakļaujot cilvēka dzīves stilu. Antje von Graevenitz salīdzina šo ēku nozīmi ar grieķu tempļu nozīmi – “gaisa un gaismas būdās” tiek pielūgti un glorificēti nevis dievi, bet gan pats cilvēks un tā ķermeņa ciešā saistība ar sauli un zemi.

 

 

Dalies ar rakstu:

Atpakaļ uz visām aktualitātēm